Crowddreaming:
informācijas iegūšanas prakse vai ieguldīšana inovāciju projektā, iekļaujot pakalpojumus, no kuriem labumu var gūt plašāka sabiedrība, parasti izmantojot internetu.
Crowddreaming ir neoloģisms, kas pirmo reizi parādījās Itālijas skolu nacionālā konkursa “Crowddreaming: Jaunieši kopīgi rada digitālo kultūru” nosaukumā, kuru popularizēja Stati Generali dell’Innovazione (SGI) asociācija 2015.
Crowddreaming mākslas metode kļuva par labo praksi, lai atbalstītu jaunākās paaudzes trīs mainīgajos digitālā laikmeta izaicinājumos ar mērķi attīstīt kultūras mantojuma nozari un ar to saistītās prasmes: ātruma, formas un noturības izaicinājumi.
Trīs digitālā kultūras mantojuma izaicinājumi
Ātruma izaicinājums ir kopīgs lielākajai daļai tehnoloģiju virzītu aspektu kopš 20. gadsimta. Pārmaiņas notiek tik strauji, ka bieži vairs nav iespējams analizēt pagātnes modeli, lai analizētu un plānotu nākotnes tendences.
Tāpēc attīstās jaunas sociālās tehnoloģijas, lai ļautu cilvēkiem mācīties no iespējamās nākotnes. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) pasniedzēja Otto Šarmera izstrādātā U teoriju ir sevi pierādījusi kā ļoti efektīvu instrumentu. Šī teorija piedāvā risināt ātruma izaicinājumu, izmantojot rekursīvu prototipu veidošanas procesu, kas balstās uz dziļas sociālās ekosistēmas vajadzību ieklausīšanās fāzi, izpratne par savu lomu pārmaiņu procesā un pēc tam prototipa izstrāde, lai virzītu pārmaiņas. Crowddreaming izmanto U teoriju, lai izveidotu sociālos instrumentus, kurus var viegli saprast jaunākās paaudzes, lai stātos pretī formas un noturības izaicinājumiem.
Formas izaicinājums ir būtisks digitālajā sabiedrībā. Tas ir visuresošās digitālās pārveides kodols. Cilvēce tikai pirms dažām desmitgadēm iemācījās pārveidot enerģiju jēgpilnā informācijā. Pirmo reizi vēsturē, un šīs revolūcijas apjoms vēl ir jāizpēta un jāizprot. Digitālās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ļoti grūti tik strauji apgūt nepieciešamās jaunās prasmes.
Pat pats jēdziens “digitāls” vēl ir jāprecizē. Diezgan bieži to uzskata par dimensiju ārpus fiziskās plaknes, kur lietas notiek gandrīz ar maģiju palīdzību. Šis izaicinājums prasa atrast veidu, kā skolotājiem, kultūras darbiniekiem un jauniešiem ilgtspējīgā veidā iegūt pareizo digitālo domāšanu un prasmes.
Noturības izaicinājums īpaši attiecas uz digitālo kultūras mantojumu. Lielākoties konstrukcijas ar ievērojamu masu uzskata par pastāvīgām un ilgstoši noturīgām. Turklāt ir labi zināms, kā tās saglabāt. Taču pastāv uzskats, ka digitālās konstrukcijas ir ļoti nepastāvīgas. Mūsdienu jaunieši ir pirmā paaudze, kura tiek aicinātas stāties pretī noturības izaicinājumam, jo viņu kultūra ir un būs arvien digitālāka. Šis izaicinājums prasa atrast veidu, kā palīdzēt viņiem nodot savu digitālo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Tas prasa arī rast risinājumus digitālo zināšanu, prakses un mākslas nodošanai gadsimtu gaitā.
Crowddreaming mākslas metode
Crowddreaming mākslas metodes prakse balstās uz pārliecību, ka inteliģents prāts izpaužas caur spēju sapņot. Tā tas ir arī digitālajā laikmetā. Crowdreaming māksla ir disciplīna, kas trenē un saista intelektu uz skaidru sapni par vēlamo un sasniedzamo nākotni.
Crowddreaming mākslas metode ietver četrus galvenos posmus:
- Ieskata posms: īstenotāja individuāls ieskats.
- Nodoma posms: kļūst par skaidru nodomu, mijiedarbojoties ar pirmo posmu.
- Stāsta posms: kļūst par pārliecinošu stāstu attiecībā uz vēlamo rezultātu.
- Projekta posms: izvēršas par labi izstrādātu inovāciju projektu, pārvēršot stāstu par praktisku rezultātu
Crowddreaming mākslas metode Digitālo kultūras pieminekļu izstrādei ir paredzēta trīs posmos: no ieskata līdz nodomam, no nodoma līdz stāstam un no stāsta līdz projektam.
Pirmais solis ir saistīts ar indivīda vai nelielas domubiedru grupas sākotnējā ieskata pārveidošana par skaidru un pamatotu nodomu, kas var motivēt arī citus iesaistīties projektā. Šiem projektiem ir cēls un būtisks mērķis, kuru dalībnieki varētu būt gatavi sasniegt ar augstu pašmotivāciju.
Otrais solis ir profesionāli uzrakstīts stāsts, kas palīdz rast atbildes uz jautājumiem, kas radušies un palikuši neatbildēti nodoma posmā, uzskaitīt visus nepieciešamos resursus un aktivitātes, lai nodomu pārveidotu par realitāti, kā arī apzinātu ieinteresētās puses un iespējamo savstarpējo mijiedarbību atbilstoši kopējai idejai.
Trešajā solī stāsts mudina iesaistītās puses pieņemt lēmumus, lai pēc iespējas veiksmīgāk sasniegtu laimīgās beigas. Crowddreaming mākslas metode rosina analizēt arī iespējamās neparedzētās izmaiņas un galvenos izaicinājumus Digitālo kultūras pieminekļu izstrādes gaitā.
Dramatiskās teorijas un filmu producēšanas vadības zināšanas nodrošina augsti profesionālus rīkus, lai attīstītu stāstu no sākotnējā ieskata līdz tā galīgajam iestudējumam reālajā pasaulē, kas nepieciešams Crowddreaming procesam. Tādējādi Crowddreaming process savā metodikā balstīsies uz šiem rīkiem. Šie rīki ne tikai liek identificēt visus cilvēkresursus, finansiālos, materiālos un laika resursus, bet liek izpētīt arī emocionālo, ētisko un cilvēcisko dimensiju, kuru nepamana tīri analītiskā un racionālā pieeja projektu vadībai. Crowddreaming māksla rada īstu sociālo mijiedarbību, it kā tās būtu filmas ainas.
Stāsts līdz šim…
Crowddreaming mākslas metode pēdējos trīs gados ir pierādījusi sevi kā efektīvu instrumentu, lai iesaistītu Itālijas jauniešus digitālā kultūras mantojuma veidošanas un saglabāšanas aktivitātēs. Crowdreaming: Jaunieši kopīgi rada digitālo kultūru – Piazza Europa, Quintana 4D un Heritellers projekti, kas vērsta uz nepieciešamo sociālo prasmju pilnveidi, izmantojuši “Digitālā pieminekļa” ideju, lai kopīgi radītu, pārvaldītu, saglabātu un aizsargātu digitālo kultūras mantojumu.
Digitālais piemineklis ir iecerēts kā muzejs, vieta, kur digitāli saglabāt atmiņas par kultūras mantojumu, un tajā pašā laikā kā skatuve, kurā ikviens tiek mudināts rīkoties un mijiedarboties, izmantojot paplašinātās realitātes rīkus. Skolotājiem kopā ar viņu skolēniem tika izvirzīts izaicinājums veidot digitālu stāstu, kas ļautu inovatīvā veidā izteikt pateicību citu valstu pārstāvjiem par iniciatīvām, kas ir atstājušas iespaidu un devušas pienesumu mūsu valsts vai visas Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgām vērtībām. Stāstam jāspēj ceļot laikā caur daudzām nākamajām paaudzēm. Kopējais mērķis bija mudināt gan skolotājus, gan jauniešus gatavoties stāties pretī laikmeta izaicinājumam: saglabāt gan materiālo, gan nemateriālo kultūru ar digitālo tehnoloģiju palīdzību. Tā ir jauna pieredze, kas veidos cilvēces nākotni, jo šodienas izvēle nosaka to, kas no mūsdienu un daļēji pagātnes kultūras būs pieejams nākamajos gadsimtos.
Kopš 2019. gada Crowddreaming mākslas metodes labā prakse ir ieviesta Eiropas līmenī. Erasmus+ KA3 projekts “Crowddreaming: jaunieši kopīgi rada digitālo kultūru”, kuru koordinē All Digital, sadarbībā ar Horvātijas, Grieķijas, Itālijas un Latvijas skolu pedagogiem un jauniešiem kopīgi veido digitālos pieminekļus. Apkopojot katra dalībnieka vai grupas paveikto, veidosies kolektīvs mākslas darbs (Europa Square) Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.